Džons F. Kenedijs vadīja ASV administrāciju tādu Aukstā kara epizožu laikā kā Kubas raķešu krīze un Berlīnes mūra celtniecība, izvairoties no piekāpšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai (PSRS) un tiešas militāras konfrontācijas. Iekšpolitiski viņa administrācija darbojās 20. gs. 60. gadu kā strauju pārmaiņu posma sākumā.

Dž. F. Kenedijs bija uzņēmēja, multimiljonāra un valsts darbinieka Džozefa Patrika Kenedija (Josef Patrick Kennedy) un viņa sievas Rouzas Kenedijas (Rose Kennedy), dzimušas Ficdžeraldas (Fitzgerald), dēls abu deviņu bērnu ģimenē. Kenediju un Ficdžeraldu ģimenēm jau iepriekš bija politiski panākumi. Dž. P. Kenedijs ieņēma amatus Frenklina Rūzvelta (Franklin Delano Roosevelt) administrācijā un bija ASV vēstnieks Lielbritānijā (1938–1940). Tēvs mērķtiecīgi veidoja četru dēlu karjeras. R. Ficdžeraldas tēvs Džons Frānsiss Ficdžeralds (John Francis Fitzgerald) 20. gs. sākumā bija Bostonas pilsētas mērs.

Lielākie panākumi politikā Kenediju klanam bija pēc Otrā pasaules kara. Prezidenta jaunākais brālis Roberts Kenedijs (Robert Francis Kennedy) bija ASV ģenerālprokurors Dž. F. Kenedija un Lindona Džonsona, Lyndon Baines Johnson, administrācijās, 1961–1964), ASV senators no Ņujorkas pavalsts, 1965–1968), otrs jaunākais brālis Edvards Kenedijs (Edward Moore Kennedy) bija ilggadējs ASV senators no Masačūsetsas pavalsts (1963–2009).

Ievērojamu iespaidu uz ASV un pasaules sabiedrību, modi un stilu atstāja pirmā lēdija Žaklīna Kenedija (Jacqueline Kennedy), dzimusi Buvjē (Bouvier).

Dž. F. Kenedijs studēja Hārvarda Universitātes Hārvarda koledžā (Harvard University, Harvard College, 1936–1940), kur ieguva bakalaura grādu. Viņa noslēguma darbs iznāca grāmatā “Kāpēc Anglija gulēja” (Why England Slept, 1940), kas kļuva par dižpārdokli.

Studiju laikā Eiropas ceļojumā 1939. gadā augustā apmeklējis arī Rīgu.

Otrā pasaules kara laikā, neskatoties uz veselības problēmām, dienēja kara flotē (jaunākais leitnants) Klusajā okeānā. Par ievērojamāko sasniegumu uzskata patruļkutera (patrol torpedo boat) PT-109 komandēšanu. Kad japāņu kara kuģis sadursmē nogremdēja kuteri, Dž. F. Kenedijs peldus palīdzēja glābties ievainotam komandas biedram; šī epizode palīdzēja Dž. F. Kenedija politiskajā karjerā.

Dž. F. Kenedijs 1946. gadā tika ievēlēts par ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputātu un ieņēma šo amatu trīs termiņus (1947–1953). 1952. gadā ievēlēts par ASV senatoru no Masačūsetsas pavalsts un ieņēma šo amatu no 1953. līdz 1961. gadam. Izņemot divu gadu periodu (1961–1963) kopā ar E. Kenediju ģimenes pārstāvji ieņēma šo senatora amatu no 1952. līdz 2009. gadam.

Par iespaidīgu tiek uzskatīta ASV Senāta vēlēšanu kampaņa Masačūsetsas pavalstī 1952. gadā, kad ar visas ģimenes atbalstu maz pieredzējušais Dž. F. Kenedijs sakāva prominento senatoru Henriju Lodžu (Henry Cabot Lodge Jr.) no ietekmīgās Lodžu politiskās ģimenes. Senāta karjeras laikā Dž. F. Kenedijs sarakstīja grāmatu “Drosmes profili” (Profiles in Courage, 1956), kas veltīta astoņu senatoru politiskās drosmes paraugiem ASV politiskajā vēsturē.

1960. gada prezidenta vēlēšanās Dž. F. Kenedijs ar minimālu pārsvaru uzvarēja ASV viceprezidentu no Republikāņu partijas – Ričardu Niksonu (Richard Milhous Nixon).

Dž. F. Kenedija administrācijai bija raksturīga plašu ārpolitisku un iekšpolitisku iniciatīvu programma. Dž. F. Kenedijs par mērķi izvirzīja turpināt komunisma savaldīšanas politiku ar stingru nostāju pret PSRS, nostiprināt Rietumu pasauli un veicināt Rietumu valstu sadarbību. Dž. F. Kenedija administrācija sadūrās ar nopietnām krīzēm attiecībās ar PSRS. ASV specdienestu organizētais neveiksmīgais kubiešu emigrantu iebrukums revolucionārajā Kubā 04.1961. veicināja padomju kodolraķešu izvietošanu Kubā, kas savukārt izraisīja Kubas raķešu krīzi 10.1962. ASV atklājot padomju raķešu izvietošanu Kubā, ar dramatisku prezidenta uzrunu televīzijā 22.10. noteica blokādi (“karantīnu”) padomju kuģiem, kas devās uz Kubu. Potenciāla sadursme ar PSRS jūras spēkiem varētu novest pie kara līdzīgi kā trieciens padomu raķešu novietnēm. Kubas krīze kopumā bija viena no reālākajām kodolkara izcelšanās iespējām Aukstā kara laikā. Dž. F. Kenedija administrācijai izdevās nodibināt kontaktus ar Ņikitas Hruščova (Никита Сергеевич Хрущёв) vadību PSRS un panākt padomju kodolraķešu izvešanu no Kubas, sniedzot garantijas, ka ASV neiebruks Kubā.

13.08.1961. PSRS un Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) uzsāka Berlīnes mūra celtniecību, liedzot VDR iedzīvotājiem pieeju Rietumu Sabiedroto pārvaldītajai Rietumberlīnei. Tas izraisīja situācijas saasināšanos un militāras konfrontācijas draudus starp PSRS un ASV karaspēka vienībām Berlīnē līdz pat 1961. gada beigām. Dž. F. Kenedija administrācija centās nostiprināt sadarbību ar Rietumeiropu, īpaši Lielbritāniju un Franciju, kam traucēja Francijas prezidenta Šarla de Golla (Charles de Gaulle) kurss uz viņa valsts patstāvības nostiprināšanu.

Laikā, kad sabruka koloniālā sistēma un pieauga attīstības valstu nozīme, Dž. F. Kenedijs tām piedāvāja palīdzību. 1961. gadā tika nodibināts Miera korpuss (Peace Corps), kas atbalstīja brīvprātīgo darbu attīstības valstīs dažādu zināšanu un prasmju izplatībai. Palīdzība Latīņamerikas valstīm izpaudās programmā “Alianse progresam” (Alliance for Progress), kas nozīmēja finansiālu palīdzību, sadarbības veicināšanu, atbalstu demokrātijas un labklājības nostiprināšanai un komunisma ietekmes izplatības novēršanu. Dž. F. Kenedija administrācija palielināja ASV klātbūtni un iesaistīšanos Vjetnamas konfliktā un sankcionēja valsts apvērsumu 01.11.1963. pret neveiksmīgo Dienvidvjetnamas prezidentu Ngo Din Djemu (Ngô Đình Diệm), kurš tika nogalināts. Kopumā, iespējams, tika palaista garām izdevība izvairīties no Vjetnamas kara.

Dž. F. Kenedijs uzstājās ar iniciatīvām kosmosa apgūšanā. Viņš par mērķi izvirzīja cilvēku lidojumu un nosēšanos uz Mēness, piemēram, slavenajā 12.09.1962. runā, kas pazīstama ar sentenci “Mēs vēlamies doties uz Mēnesi” (We choose to go to the Moon).

Iekšpolitiski Dž. F. Kenedijs izvirzīja lozungu “jaunās robežas” (New Frontier), kas paredzēja paplašināt atbalstu veselības aizsardzībai, medicīnai un mājokļu celtniecībai. Dž. F. Kenedija laikā nozīmīga problēma bija strauji augošā afroamerikāņu pilsoņtiesību kustība, kurā izšķiroša bija Mārtina Lutera Kinga (Martin Luther King) un viņa organizācijas “Dienvidu kristiešu līderu konference” (Southern Christian Leadership Conference) nozīme. Kustība iestājās par vienlīdzību, pret segregāciju izglītības iestādēs un sabiedriskajos pakalpojumos un par afroamerikāņu vēlēšanu tiesībām. Mazāk pamanīti bija sieviešu līdztiesības kustības panākumi. Dž. F. Kenedijs izveidoja Prezidenta komisiju sieviešu statusa izpētei (The President’s Commission on the Status of Women) Eleonoras Rūzveltas (Anna Eleanor Roosevelt) vadībā, kas atspoguļoja šai periodā augošo sieviešu tiesību kustības nozīmi. Komisijas secinājumos tika kritizētas sieviešu nevienlīdzības izpausmes un rekomendēti uzlabojumi.

Savukārt R. Kenedijs kā ASV ģenerālprokurors šajā laikā uzsāka pastiprinātu kampaņu pret ASV organizēto noziedzību (mafiju).

Ekonomika kopumā attīstījās veiksmīgi, turpinoties pēckara ekonomiskajam uzplaukumam.

22.11.1963. Dž. F. Kenedijs tika noslepkavots ar snaipera šāvienu Dalasā, Teksasas pavalstī. Viņa noslepkavošana bija pirmā no 20. gs. 60. gadu nozīmīgajām politiskajām slepkavībām, kam 1968. gadā sekoja M. L. Kinga un R. Kenedija noslepkavošana. Saskaņā ar konstitūciju par prezidentu kļuva viceprezidents L. Džonsons. ASV Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ērla Vorena (Earl Warren) vadītā izmeklēšanas komisija 24.09.1964. iesniegtajā ziņojumā secināja, ka slepkavību īstenojis Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald), kurš darbojās viens. Tomēr ir izplatītas daudzas sazvērestības versijas. Par slepkavības iniciatoriem daudzās versijās tiek uzskatīti dažādi spēki, ieskaitot PSRS un komunistiskās Kubas valdības, viceprezidentu L. Džonsonu, ASV specdienestu – Centrālo izlūkošanas pārvaldi (Central Intelligence Agency, CIA), Amerikas organizēto noziedzību (itāļu mafiju), kubiešu emigrantus un daudzus citus.

Par būtisku sasniegumu tiek uzskatīta veiksmīga Kubas krīzes pārvarēšana, panākot PSRS piekāpšanos un raķešu izvešanu no Kubas. Pateicoties Dž. F. Kenedija centieniem veicināt starptautisko tirdzniecību, sākās Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (General Agreement on Tariffs and Trade) Dž. F. Kenedija vārdā nosauktais sarunu raunds par tirdzniecības barjeru samazināšanu. Nozīmīgs sasniegums bija kosmosa programmas attīstība un mērķis par cilvēku apkalpes nosēšanos uz Mēness. Atzinīgi tiek vērtēti Dž. F. Kenedija nopelni pilsoņtiesību kustības atbalstīšanā. Par svarīgu uzskata arī jaunas dinamikas ieviešanu administrācijā un ASV sabiedrībā, Dž. F. Kenedija administrācija tiek uzskatīta par iedvesmojošu paraugu jaunatnei un pasaules sabiedrībai.

Dž. F. Kenedijs par dalību Otrajā pasaules karā apbalvots ar flotes un jūras kājnieku korpusa medaļu un medaļu “Purpura sirds” par ievainojumu. 1957. gadā Dž. F. Kenedijam piešķirta arī prestižā ASV publicistikas Pulicera prēmija par grāmatu “Drosmes profili”.

Dž. F. Kenedija liktenim veltīts desmitiem daiļliteratūras grāmatu, daudzas alternatīvās vēstures žanrā, kā, piemēram, Stīvena Kinga (Stephen King) romāns “11/22/63” (2011) par ceļotāju laikā, kurš cenšas novērst Dž. F. slepkavību. Dž. F. Kenedija slepkavības sazvērestības versija attēlota režisora Olivera Stouna (Oliver Stone) spēlfilmā “Kenedija slepkavām pa pēdām” (JFK, 1991). Dž. F. Kenedija dzīve un karjera attēlota režisora Eštona Glekmena (Ashton Gleckman) dokumentālā televīzijas miniseriālā “Kenedijs” (Kennedy, 2023).

Dž. F. Kenedija vārdā nosaukti dažādi ievērojami objekti. To vidū ir Džona F. Kenedija starptautiskā lidosta (John F. Kennedy International Airport) Ņujorkā, Džona F. Kenedija kosmosa centrs (John F. Kennedy Space Center) Floridā, Džona F. Kenedija administrācijas skola (John F. Kennedy School of Government) Hārvarda Universitātē, kas piedāvā studijas maģistra un doktora grādu iegūšanai ar administrācijas un starptautiskajām attiecībām saistītās nozarēs, un Džona F. Kenedija skatuves mākslas centrs (John F. Kennedy Center for the Performing Arts) Vašingtonā, Kolumbijas distriktā. Dalasā atrodas Džona Ficdžeralda Kenedija memoriāls (John Fitzgerald Kennedy Memorial), Dž. F. Kenedija skulptūras uzstādītas daudzās pasaules vietās.

Rīgā, Ausekļa ielā 22, kur viņš reiz uzturējās ceļojuma laikā, novietota piemiņas plāksne.